Ievads sūkšanas bagarierīcēs

Sūkšanas bagarkuģis ir inženiertehnisko kuģu veids, kas bagarēšanas operācijām izmanto sūkņus; termins ir iekļauts *Jūras zinātnes un tehnoloģiju terminoloģijas* pirmajā izdevumā, un atbilstošie angļu valodas termini ir "suction dredger" vai "hidrauliskais drederis". Šajos kuģos zemūdens dūņu sūkšanai tiek izmantoti centrbēdzes vircas sūkņi; augsts{1}}spiediena ūdens strūklas tiek izmantotas, lai izveidotu vircu, kas pēc tam tiek transportēta pa cauruļvadiem uz noteiktu vietu. Izplatītākie veidi ir piekabināmi iesūkšanas bagarkuģi, kuteru sūkšanas bagari un strūklas sūkšanas bagari, kuru kuģus klasificē kā pašpiedziņas- vai ne-pašpiedziņas-, pamatojoties uz to navigācijas iespējām. Pateicoties to augstajai ekspluatācijas vērtībai, sūkšanas bagarkuģi pašlaik ir vispieprasītākais{7}}kuģu veids bagarēšanas nozarē.
Šos kuģus darbina dīzeļdzinēji, tvaika dzinēji vai krasta jauda, ​​un tie saglabā savu pozīciju darbību laikā, izmantojot smailes (pozicionēšanas pāļus) vai enkur{0}}kabeļu sistēmas, nodrošinot nepārtrauktas bagarēšanas un augstas efektivitātes priekšrocības. Tehniskās klasifikācijas standartos pašpiedziņas-modeļi tiek klasificēti pēc tvertnes ietilpības, savukārt ne-pašpiedziņas-modeļi tiek klasificēti pēc produktivitātes. Tie ir piemēroti ūdensceļu bagarēšanai ar mīkstām augsnēm, piemēram, smiltīm un dūņām, panākot augstu efektivitāti, ja bagarēšanas slāņa biezums ir mazāks par 0,7 metriem; dažiem modeļiem ir divas sūkšanas atveres, kas ļauj bagarēšanas platumam pārsniegt 20 metrus. Pirmo reizi 1893. gadā Misisipi upes projektā izmantotie uzlabotie modeļi{10}}pēc sprauslu konfigurācijas un sūkšanas ieplūdes struktūras optimizācijas{11}}ir sasnieguši produktivitātes rādītājus līdz 2500 kubikmetriem stundā. Tomēr sūkšanas bagarkuģu izplūdes cauruļvadi ir salīdzinoši īsi, kas ierobežo atkritumu apglabāšanas vietu izvēli.